2019. gada sākumā nodibinājums saņēma ziedojumu no mūžībā aizgājušās Helēnes Pizičs. Viņas piemiņa paliks ne tikai draugu atmiņās, bet arī to jauniešu sirdīs, kas saņems stipendiju, kā atbalstu savām studijām.

Eugēnijs Počs atceroties Helēni raksta šādi: "Helēne bija draugos gan ar Dievu un ar cilvēkiem. Par sevi viņa nemēdza daudz runāt, bet sabiedrība viņai patika, un ar Helēni varēja diskutēt par nopietnām sadzīves problēmām vai vienkārši patērzēt par ikdienu, par dārzu, par puķēm, par zaķīšiem, par vāverēm un viņas mīļoto kaķīti.

Helēne Pizičs dzima 1931. gada 6. oktobrī Sakstagala pagastā, kur viņas vecākiem piederēja skaista saimniecība. Viņa bija vienīgais bērns ģimenē. Kara dārdieni 1

944. gadā Piziču ģimeni pamudināja doties bēgļu gaitās uz Kurzemi. Arī no Kurzemes nācās bēgt uz Vāciju, kur viņi sagaidīja kara beigas un apmetās “pagaidu” dzīvesvietā bēgļu nometnē Eslingenā. Tur Helēne pabeidza latviešu ģimnāziju. Piziču ģimenes pirmā dzīvesvieta ASV bija Indianapole. Tur Helēne iesāka studēt Batlera Universitātē (Butler University). Nebija pagājuši pāris gadu, kad Piziča kungs saņēma piemērotāka darba piedāvājumu labākajos apstākļos Ilinojā.

Ģimene pārcēlās uz ziemeļrietumiem no Čikāgas. Studiju laikā DePaul universitātē, Helēne dzīvoja Čikāgā. Viņa iestājās arī Latviešu Katoļu Studentu Apvienībā “Dzintars.” 1958. gadā Helēne saņēma bakalaura grādu (Bachelor of Science) no DePaul universitātes. Maunt Sinai Hospital viņa saņēma tiesības praktizēt medicīnas tehnoloģijas.  Helēna uzsāka darbu Gottlieb Hospital slimnīcas labaratorijā, kur drīz uzņēmās administratīvās direktores pienākumu atbildību. Pēdējos gadus pirms pensijas viņa strādāja slimnīcas Kvalitātes vadības nodaļā. Šinī slimnīcā viņa nostrādāja 35 gadus.

Helēne bija reliģioza. No savas mājas Des Plains viņa katru rītu gāja kājām uz dievkalpojumu vietējā Sv. Marijas katoļu baznīcā. Laika apstākļi nebija svarīgi, un kaimiņu piedāvājums braukt līdzi viņa nepieņēma. Helēne piedalījās arī šīs baznīcas karitatīvajās aktivitātēs, arī latviešu kopā un LKSAA “Dzintars.” Uz viņas palīdzību varēja paļauties. Nekādus amatus gan viņa nevēlējās uzņemties.

2018. gada 27. jūlijā SV. Marijas baznīcā uz Augšāmcelšanās Misi kuplā skaitā bija sanākuši radi, draugi, dzintarieši un kaimiņi, lai lūgtos par Helēnes dvēseli ceļā uz Dievu un Mūžīgo svētlaimi. Tad bērinieki devās uz Sv. Jāzepa kapsētu apglabāt Helēnes urnu blakus vecāku kapa vietām. Draudzes prāvests svētīja šo vietu, teica lūgšanu un tad ar visu kopēju “Tēvs Mūsu…” reliģiskā ceremonija bija beigusies."