Izglītībai un nākotnei

Atbalsti izglītību

Ir daudz iespēju atbalstīt līdzcilvēkus. Fonds aicina savu ziedojuma artavu ieguldīt izglītībā. Ne katram janam cilvēkam Latvijā ir iespēja realizēt savu sapni par izglītību. Vēl aizvien viens no šķēršļiem ir materiālais stāvoklis, kas liedz jauniem, spējīgiem cilvēkiem iegūt labu izglītību. Ziedojot līdzekļus fondam, varam viņiem palīdzēt. 

Valde, statūti un nolikums

Fonda darbu vada valde, ko ieceļ dibinātāji. Dibinātāji valdē  darboties ir aicinājuši LKSAA " Dzintars"  kapelānu un prezidentu.

2020./2021.gada valde I.Runce, I.Pētersone, I.Bulle, J.Jalinskis, J.Valtervitenheims

Par mums

Prelāta A.Grosberga piemiņas stipendiju fonds Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 2008.gada 27.augustā. 

Nodibinājums izveidots, lai atbalstītu aktīvu, spējīgu, bet maznodrošinātu jauniešu studijas Latvijas akreditētās augstskolās.  Nodibinājumam ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss kopš  15.07.2009.

Nodibinājuma ideja nāk no Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošajiem latviešiem, kas daudzu gadu garumā bija atbalstījuši savus jauniešus un tagad vēlēlās piedalīties Latvijas dzīvē. Fonds vēlās uzsvērt arī garīgās vērtības, kuras ar savu dzīvi ir apliecinājis prelāts Ā.Grosbergs. 2013.gadā Fonds, pateicoties sadarbībai ar Bīskapa J.Rancāna fondu ASV, sāka piešķirt vēl divas stipendijas. Tādejādi šobrīd Fonds gadā var atbalstīt četrus studentus.

Fonda dibinātāji: Konstantīns Sventeckis, Inese Runce, Ieva Pētersone. 2013.gada vasarā mūžībā aizgāja viens no Fonda dibinātājiem Konstantīns Sventeckis.

  • KAS BIJA PRELĀTS ĀDOLFS GROSBERGS?

Prelāts Ādolfs Grosbergs, dzimis 1910. gada 2.decembrī, Bruknas pagastā Zemgalē, lauksaimnieka ģimenē. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigsanas 1931.gadā sācis studijas Romas katoļu teoloģijas augstskolā Rīgā. Studijas nobeidzot Rīgas archibīskaps Antonijs Springovičs viņu iesvēta par priesteri 1936.gada 21.maijā. Pirmos divus gadus jaunais priesteris darbojās Rēzeknes un Cēsu draudzēs. Ar 1938.gada  oktobri Liepājas bīskaps Antonijs Urbss aicina Ā.Grosbergu uz Liepājas bīskapiju, uzticot viņam Kūrijas sekretāra pienākumus. Viņš arī apkalpo katoļus Vaiņodes, Priekules un Sakas draudzēs, reizē strādādams arī skolās un jaunatnes audzināsanas darbā. iesākto darbu pārtrauca Latvijas okupācija un priesteris bija spiests doties bēgļu gaitās.

Trimdas posmu Vācijā pēc Otrā pasaules kara viņš vadīja Bavārijas dienvidos, veikdams latviesu katoļu garīgo aprūpi Memmingenā, Fissenē, Virtzburgā un Ansbachā. Amerikā Ā. Grosbergs 29 gadus veica latviesu kotoļu garīgo aprūpi Indianas štatā. Pārvaldīdams vairākas svesvalodas, viņs Indianapolē palīdzēja aprūpēt arī vairāku citu Eiropas zemju emigrantus.

Prelāts bija aktīvs dažādās dzīves jomās. Katoļu literatūras laukā sakārtojis un izdevis lūgšanu grāmatu „Slavēsim Kungu”. Tāpat sakārtojis un izdevis katoļu garīgo dziesmu grāmatu četrbalsīgā sakārtojumā. Tulkojis un izdevis Svēto rakstu liturģiskos tekstus visu gada svētdienu lasījumiem un izdevis arī Romas Misāli. Pāvests Pijs XII 1958. gadā viņu paaugstināja par monsinjoru un Pāvests Pauls VI 1963. gada viņu iecēla prelātu kārtā.  

Prelāts Ādolfs Grosbergs vienmēr ir rūpējies par latviešu jaunatni. Ilgus gadus viņš pildīja Latviešu Katoļu Studentu un Akadēmiķu Apvienības DZINTARS kapelāna pienākumus. Savos rakstos viņs allaž ir uzsvēris: „Mana sūtība ir kalpot Dievam un latviesu tautai.”

Prelāts Ādolf Grosbergs mira  1979.gada 1.oktobrī. Viņa piemiņai ir nodibināts „Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas  stipendiju fonds”.

Helēna Pizičs - fonda lielākā atbalstītāja

2018. gadā mūžībā devās Helēna Pizičs, aiz sevis atstājot ne tikai aktīvu dzīvi. Neuzkrītoši, bez jebkādiem liekiem soļiem un uzmanības, viņa kļuva par lielāko Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas fonda ziedotāju, kas nākotnē nodrošinās Latvijas katoļu studentiem lielu atbalstu viņu studijās un izaugsmē. 

Helēne bija draugos gan ar Dievu un ar cilvēkiem. Par sevi viņa nemēdza daudz runāt, bet sabiedrība viņai patika, un ar Helēni varēja diskutēt par nopietnām sadzīves problēmām vai vienkārši patērzēt par ikdienu, par dārzu, par puķēm, par zaķīšiem, par vāverēm un viņas mīļoto kaķīti.

Helēne Pizičs dzima 1931. gada 6. oktobrī Sakstagala pagastā, kur viņas vecākiem piederēja skaista saimniecība. Viņa bija vienīgais bērns ģimenē. Kara dārdieni 1944. gadā Piziču ģimeni pamudināja doties bēgļu gaitās uz Kurzemi. Arī no Kurzemes nācās bēgt uz Vāciju, kur viņi sagaidīja kara beigas un apmetās “pagaidu” dzīvesvietā bēgļu nometnē Eslingenā. Tur Helēne pabeidza latviešu ģimnāziju. Piziču ģimenes pirmā dzīvesvieta ASV bija Indianapole. Tur Helēne iesāka studēt Batlera Universitātē (Butler University). Nebija pagājuši pāris gadu, kad Piziča kungs saņēma piemērotāka darba piedāvājumu labākajos apstākļos Ilinojā.

Ģimene pārcēlās uz ziemeļrietumiem no Čikāgas. Studiju laikā DePaul universitātē, Helēne dzīvoja Čikāgā. Viņa iestājās arī Latviešu Katoļu Studentu Apvienībā “Dzintars.” 1958. gadā Helēne saņēma bakalaura grādu (Bachelor of Science) no DePaul universitātes. Maunt Sinai Hospital viņa saņēma tiesības praktizēt medicīnas tehnoloģijas.  Helēna uzsāka darbu Gottlieb Hospital slimnīcas labaratorijā, kur drīz uzņēmās administratīvās direktores pienākumu atbildību. Pēdējos gadus pirms pensijas viņa strādāja slimnīcas Kvalitātes vadības nodaļā. Šinī slimnīcā viņa nostrādāja 35 gadus.

Helēne bija reliģioza. No savas mājas Des Plains viņa katru rītu gāja kājām uz dievkalpojumu vietējā Sv. Marijas katoļu baznīcā. Laika apstākļi nebija svarīgi, un kaimiņu piedāvājums braukt līdzi viņa nepieņēma. Helēne piedalījās arī šīs baznīcas karitatīvajās aktivitātēs, arī latviešu kopā un LKSAA “Dzintars.” Uz viņas palīdzību varēja paļauties. Nekādus amatus gan viņa nevēlējās uzņemties. Tā, atvadoties no Helēnas rakstīja Eugēnijs Počs.

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!

Ātri, viegli, bez programmēšanas.
Ziņot par pārkāpumu Uzzināt vairāk